11. un 12. novembrī Jelgavā aizvadīts IV Latvijas Mazākumtautību forums, ko organizēja biedrība “Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācija” pēc Latvijas Kultūras ministrijas pasūtījuma. Forumā piedalījās mazākumtautību organizāciju pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem, kā arī nozares politikas veidotāji no Kultūras ministrijas un pašvaldībām.
Galvenā sarunu un diskusiju tēma forumā skāra visdažādākos sabiedrības saliedētības aspektus Latvijā, iespējas un izaicinājumus, kas apliecina, ka izvēlētā foruma tēma ir aktuāla un uz diskusijām rosinoša. Foruma darba grupās tika pārrunāti un analizēti dažādi jautājumi, tostarp, par mazākumtautību iesaisti Latvijas valsts simtgades svētku organizēšanā reģionos un valstī kopumā, secinot, ka ļoti būtiski, lai svētku sagatavošanas procesā un arī norisē pēc iespējas vairāk Latvijas sabiedrības iesaistītos, praktiski līdzdarbotos un tādējādi justos piederīgi gan savai valstij, gan pilsētai vai novadam, gan arī vietējai kopienai vai lokālai sabiedrībai. Kā atzina šīs darba grupas vadītājas KM Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko organizāciju projektu vadītāja Jolanta Borīte un Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, ir ļoti svarīgi nedalīt sabiedrību mūsējos un jūsējos, bet līdzdarboties, iesaistīties un sadarboties visiem kopā, jo Latvijas simtgades mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi, veicinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.
Aktuāla izvērtās diskusija arī par mazākumtautību nevalstisko organizāciju turpmākās darbības attīstības perspektīvām un neizbēgamo transformāciju, ko vadīja biedrības "Sadarbības platforma" valdes priekšsēdētāja Lauma Celma un biedrību apvienības “Varavīksne” pārstāvis Fricis Valters. Ņemot vērā to, ka ne tikai Latvijas sabiedrība kopumā, bet arī mazākumtautību nevalstisko organizāciju aktīvisti fiziski noveco, lai piesaistītu jauno paaudzi aktīvai līdzdalībai NVO sektorā, ir jāmeklē jauni risinājumi un darbības/sadarbības formas, kas pieņemamas gan mūsdienu jaunatnei, gan arī ir atbilstošas straujajam dzīves tempam un mūsdienu komunikācijas iespējām.
Citā darba grupā akcents tika likts uz brīvprātīgo darbu, sporta aktivitātēm, tīklošanos un starpkultūru dialoga veicināšanu. Diskusijās, kuras vadīja Jelgavas baltkrievu biedrības „Ļanok” priekšsēdētāja Jeļena Grīsle un Jelgavas krievu biedrības „Istok” priekšsēdētāja Sņežana Zenovjeva, tika noskaidrots, ka pašreiz biedrībām būtu skaidri jānoformulē savi mērķi, ņemot vērā to, lai tie vismaz daļēji sakristu ar jauniešiem pieņemamiem un aktuāliem mērķiem, kas ilgtermiņā veicinātu savstarpēju sadarbību. Nevalstiskajām organizācijām ir jāizprot, vai tām ir nepieciešami jaunieši un vai jauniešiem ir nepieciešamas biedrības, to piedāvājums. Balstoties uz darba grupas diskusijām, jāsecina, ka NVO un jauniešu mērķi šobrīd nesakrīt un tā iemesls ir savstarpējā dialoga trūkums starp jauniešiem un nevalstiskajām organizācijām.
Viena no foruma darba grupām, kuru vadīja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja Solvita Vēvere un Latvijas Baltkrievu savienības valdes locekle Jeļena Lazareva, savu uzmanību vērsa uz sabiedrības integrācijas politikas plānošanu 2019. – 2025.gadam, jo kā zināms jau šobrīd Kultūras ministrija strādā pie jaunajām pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm, kas attieksies uz augstākminēto laika periodu. Šī dokumenta mērķis ir nedalīt sabiedrības pārstāvjus pēc nacionālās piederības, bet sekmēt tās apvienošanos, kopīgi darbojoties un identificējot sevi kā Latvijas iedzīvotājus. Galvenais – palīdzēt cilvēkiem realizēt savas vēlmes, prasmes un zināšanas Latvijas valsts labā un integrācijas instrumenti šajā virzienā mazākumtautību pārstāvjiem var būt atšķirīgi.
Foruma noslēgumā norisinājās paneļdiskusija «Sabiedrības saliedētība Latvijā. Iespējas un izaicinājumi», kurā piedalījās politiķi Ilmārs Latkovskis, Boriss Cilēvičs, žurnāliste Olga Proskurova, Rīgas Krievu teātra aktrise Dana Čerņecova, Rēzeknes pilsētas nacionālo biedrību kultūras nama direktore Svetlana Semeņaka un to vadīja žurnāliste Anna Stroja. Paneļdiskusijas laikā bez citiem diskutētajiem jautājumiem, aktualizējās arī sāpīgie jautājumi par pilsonību, tās piešķiršanas kārtību un izglītības saglabāšanu mazākumtautību valodās.
Kopumā forumā tika gūtas daudz dažādas atziņas, kuras ir būtiskas kā integrācijas politikas veidotājiem, tā arī sabiedrībai kopumā. Izkristalizējās arī aktuālie jautājumi, kuri tiks risināti un izskatīti nākamajā gadā - V Latvijas mazākumtautību foruma ietvaros Daugavpilī.
Tuvākajā laikā sabiedrībai būs pieejama plašāka informācija par forumā gūtajām atziņām un veiktajiem secinājumiem.
Informāciju sagatavoja:
Rita Vectirāne
Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 29127726,
rita.vectirane@inbox.lv