Apstiprināts Valdības rīcības plāns; plānotais Kultūras ministrijas atbildības jomās

Nodrošināts kultūras nozarē strādājošajiem konkurētspējīgs atalgojums un ienākumi.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums pakāpeniski palielināts vismaz līdz vidējam atalgojumam valsts pārvaldē.
2. Veikti grozījumi Radošo personu likumā, precizējot radošo personu statusu un attīstot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju atbalsta mehānismus;
3. Noteikta līdzvērtīga valsts finansējuma daļa (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību.

1) 30.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.12.2024

Stiprināta Latvijas kultūrtelpa, paplašinot daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, ieskaitot reģionus.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Izveidota Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālā vienība un mērķtiecīgi paplašināts muzeja krājums.
2. Attīstīta Latvijas kino eksportspēja, iesaiste starptautiskās filmu ražošanas ķēdēs un nodrošināta piekļuve ārvalstu fondiem. Stiprināta kino loma sociālās atmiņas veidošanā, atbalstot latviešu nacionālā kino veidošanu dažādu paaudžu auditorijām.
3. Pilnveidoti oriģinālmūzikas radīšanas atbalsta instrumenti un atjaunots līdzfinansējums koncertorganizāciju programmām.
4. Turpināta kultūras infrastruktūras projektu īstenošana, t.sk:
   1. Uzsākta Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pārbūve,
   2. Pabeigts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas un mēģinājuma zāles jaunais komplekss (Rīgā, Meirānu 2);
   3. Uzsākta Dailes teātra infrastruktūras uzlabošana,
   4. Pabeigta Valmieras drāmas teātra atjaunošana,
   5. Pabeigta Latvijas Leļļu teātra pārbūve un atjaunošana,
   6. Pabeigta Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve un restaurācija;
5. Izstrādāta un ieviesta valsts garanta sistēma akreditēto muzeju veidoto starptautisko izstāžu darbības nodrošināšanai.
6. Izstrādāta metodika un uzsākts pilotprojekts uzlabotai kultūras nozaru datu apkopošanai, pilnveidojot empīrisko datu bāzi par kultūras patēriņu un sociāli ekonomisko ietekmi.
7. Pilnveidots valsts kultūras kapitālsabiedrību nekustamo īpašumu pārvaldības modelis, lai nodrošinātu valsts dotācijas efektīvu izmantošanu.

1 - 3) 30.10.2026
4.1) 30.10.2026
4.2) 31.05.2025
4.3) 30.10.2026
4.4) 31.07.2024
4.5) 31.12.2023
4.6) 31.03.2024
5) 30.10.2026
6) 31.12.2025.

Saglabāts un atbildīgi izmantots kultūras mantojums.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Stiprināta kultūras mantojuma nozares gatavība rīcībai krīzes situācijās, t.sk. pilnveidojot normatīvo regulējumu, nodrošinot nepieciešamos materiālos resursus un īstenojot mācības.
2. Starptautiski stiprināta Latvijas kultūras mantojuma aizsardzība, Latvijai pievienojoties 1954. gada UNESCO konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otrajam protokolam
3. LNB pakalpojumu pieejamības pilnveide, uzlabojot LNB fizisko un digitālo infrastruktūru.
4. Uzsākta Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošana.
5. Turpināta Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošana, tostarp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizācija.
6. Veicināta materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, tajā skaitā:
   1. Nodrošināta Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu un tiem piegulošā zemes īpašuma apsaimniekošana;
   2. Uzsākta Lielās Ģildes pārbūve un atjaunošana. 
   3. Uzsākta izstāžu zāles „Arsenāls” un ēkas Rīgā, Pils laukumā 2 atjaunošana (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbībai). 
   4. Pabeigta Rīgas cirka ēkas pārbūves 2. kārta (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Rīgas cirka vajadzībām).
   5. Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas 2.kārtas pabeigšana (t.sk. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija) un uzsākta 3.kārtas attīstīšana.
   6. Pabeigta ēkas Rīgā Mārstaļu ielā 6 pārbūve un restaurācija (t.sk. Rakstniecības un mūzikas muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija).
7. Rasts risinājums t.s. Stūra mājas (Rīgā, Brīvības ielā 61) turpmākajam lietojumam, t.sk. Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nodrošināšanai.
8. Apzinoties kultūras mantojuma objektu nozīmību, pilnveidota kultūras pieminekļu atbalsta politika, kas veicina kā privātu, tā arī valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu saglabāšanu, tai skaitā starptautiskā finansējuma piesaistes iespējas (piemēram, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Latviešu biedrības nams un Riharda Vāgnera nams).
9. Uz klientiem orientētu muzeju pakalpojumu attīstība, nodrošinot sabalansētu pieeju kultūras mantojuma pieejamībai, tostarp digitālajā vidē, vēsturiskās atmiņas stiprināšanai un starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.
10. Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība, izveidojot ilgtspējīgu svētku organizēšanas modeli.

1 - 5) 30.10.2026
6.1 - 6.2.) 30.10.2026
6.3) 30.10.2026
6.4) 30.10.2026
6.5) 31.12.2023
6.6) 2.kārta pabeigta 31.12.2023
6.7) 30.06.2024
7 - 10) 30.10.2026.

Pieaugusi kultūras un radošo nozaru eksportspēja un pienesums Latvijas tēla veidošanā.

1. Nodrošināta Latvijas kultūras un radošo industriju reprezentācija, auguši Latvijas literatūras autortiesību pārdošanas rādītāji, piedaloties nozīmīgākajos starptautiskajos kultūras nozaru gadatirgos un profesionālajos forumos.
2. Nostiprināts radošo industriju tautsaimniecības un eksporta potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā, izmantojot kultūras diplomātiju.
3. Iegūts Latvijas viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū un veikta sagatavošanās, atbalstot latviešu literatūras darbu tulkojumus.
4. Sekmēta valsts starptautiskās atpazīstamības un kultūrtūrisma attīstība, valstij sadarbojoties ar Liepājas pašvaldību Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta sagatavošanā un īstenošanā.
5. Latvijas kultūras starptautiskās atpazīstamības veicināšanā plašāk iesaistītas diasporu pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

1 - 5) 30.10.2026.

Uzlabota kultūras organizāciju vides, kultūras satura un informācijas piekļūstamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Īstenots pētījums par kultūras pakalpojumu piekļūstamību Latvijā, paaugstināta kultūras nozarē strādājošo izpratne par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām un pārskatītas publiskā finansējuma kultūras projektu konkursu prasības, paplašinot kultūras pakalpojumu piekļūstamību.
2. Uzsākts Kultūras ministrijas iestāžu un kapitālsabiedrību ēku piekļūstamības audits.
3. Stiprināta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kapacitāte un satura pieejamība pielāgotos formātos cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

1 - 4) 30.10.2026.

Attīstītas kultūras un radošo industriju pārstāvju uzņēmējdarbības prasmes, un dizains tiek plašāk pielietots visās tautsaimniecības nozarēs, tajā skaitā stiprināta mūzikas, t.sk. neakadēmiskās, sektora konkurētspēja un eksportspēja.

1. Palielinājies kultūras un radošo nozaru uzņēmumu skaits, kas izmanto biznesa inkubatoru pakalpojumus.
2. Attīstīts digitālo spēļu kā radošo industriju uzņēmējdarbības potenciāls, pilnveidojot mākslas nozares profesionāļu izglītības iespējas šajā jomā, radot priekšnoteikumus eksportspējas palielināšanai un biznesa attīstības instrumentu izveidei.
3. Veicināta legāla kultūras satura pieejamība un patēriņš, tostarp izvērtējot iespēju noteikt Latvijā radītas mūzikas kvotas radio apraidē.

1 - 3) 30.10.2026.

Lai veicinātu Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles starptautisko konkurētspēju un izaugsmi, sadarbība ar Rīgas valstspilsētu starptautiska un nacionāla mēroga kultūras objektu izveidē un rekonstrukcijā, kā arī pasākumu koordinēšanā.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Uzsākta Rīgas valstspilsētas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošana, sagatavots institucionālais modelis, panākta iesaistīto pušu vienošanās par projekta īstenošanas vietu un projekta realizēšanas modeli (Rīgas valstpilsētas aizņēmums, PPP).
2. Turpināta projekta “Rīgas filharmonija" īstenošana, izstrādāts būvprojekts, panākta vienošanās par būvdarbu īstenošanas un finansēšanas kārtību, veikts būvdarbu un būvuzraudzības iepirkums, uzsākti būvdarbi. (Rīgas valstpilsētas aizņēmums).
3. Piedāvāti risinājumi Latvijas Nacionālā teātra piebūves būvniecībai.

1 - 3) 30.10.2026.

Nodrošināta kultūras pieejamība reģionos, veidojot kultūras objektus un notikumus kā ekonomisko vidi aktivizējošus pasākumus.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. VKKF konkursos un mērķprogrammās īstenots mērķtiecīgs atbalsts kultūras pakalpojumu pieejamībai ārpus Rīgas valstspilsētas.
2. Īstenots mērķtiecīgs atbalsts radošā darba veicēju (t.sk. mūzikas, vizuālās mākslas, rakstniecības nozarēs) rezidenču centru darbībai Latvijas reģionos.
3. Sniegts atbalsts Jaunā Eiropas Bauhaus principu ievērošanai reģionu attīstības projektos.

1 -3) 30.10.2026.

Stiprināta Latvijas kultūrizglītības sistēma, mērķtiecīgi veidojot valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes un profesionālajai vidējai kultūrizglītībai un sekmējot bērnu un jauniešu zināšanu papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicinot talantu ataudzi,  izcilības un inovāciju attīstību, radošumu un personības daudzpusīgu attīstību.

1. Salāgots bērnu un jauniešu kultūrizglītības piedāvājums profesionālās ievirzes izglītībā un interešu izglītībā mākslas, mūzikas un dejas jomā, nodrošinot tā līdzsvarotu pieejamību visās pašvaldībās
2. Noteikts audzēkņu skaits kultūras jomas profesionālās vidējās izglītības līmenī atbilstoši kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam.
3. Izstrādātas vai aktualizētas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam.
4. Īstenoti infrastruktūras modernizācijas un mācību vides uzlabošanas projekti KM profesionālās vidējās izglītības iestādēs, uzsākot vismaz 3 KM profesionālās vidējās izglītības iestāžu mācību vides un dienesta viesnīcu atjaunošanu;
5. Izstrādāta un īstenota lasīšanas veicināšanas stratēģija, tostarp nodrošinot LNB lasīšanas veicināšanas programmu - "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", "Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības", "Grāmatu starts"- darbību, aptverot vismaz 30 000 visu vecuma grupu dalībniekus un nodrošinot grāmatu valsts iepirkumu publiskajām bibliotēkām.

1 - 5) 30.10.2026.

Stiprināta mākslu un kultūras universitāšu akadēmiskā, mākslinieciskā jaunrade un zinātniskā darbība, attīstot to infrastruktūru un atbalstot digitalizācijas un tehnoloģisko inovāciju integrēšanu augstskolu darbībā.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Turpinātas investīcijas mākslu un kultūras universitāšu (LMA, JVLMA, LKA) infrastruktūras un studiju vides attīstībā, tostarp Tabakas Fabrikas projektā Miera ielā īstenošanā (2.kārta) (LKA), Kronvalda bulvārī (LMA), A.Briāna ielā (LMA).
2. Ieviests starpdisciplinārs izglītības piedāvājums, tostarp uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studiju programmas, attīstītas pedagoģijas un doktorantūras studiju programmas, kā arī mūžizglītības programmas atbilstoši kultūras nozares un darba tirgus vajadzībām.

1 -2) 30.10.2026

Stiprināta Latvijas mediju vide un informatīvā telpa.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Mediju vides daudzveidība ir nostiprināta un īstenota saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēm.
2. Izveidots apvienotais sabiedriskais medijs.
3. Finansējums sabiedriskajiem medijiem turpina tuvināties Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam.
4. Lai saglabātu mediju daudzveidību, palielinātas un papildinātas atbalsta formas Mediju atbalsta fondā nacionāliem komerciālajiem medijiem, reģionālajiem un vietējiem medijiem, Latgales medijiem, diasporas medijiem un producentu grupām.
5. Izveidotas atbalsta formas mazākumtautību auditoriju piesaistei mediju saturam, kas sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederību Latvijas vērtību telpai.
6. Nodrošināta ienākumu avotu dažādība mediju vidē, pārskatot reklāmas ierobežojumus.
7. Ieviesti risinājumi, lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību (ne tikai audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet aizsargājot ar citu radošo nozaru (piemēram, mūzika, grāmata, videospēles u.c.) autortiesības un blakustiesības).
8. Informatīvās telpas stiprināšana pierobežā, palielinot Latvijas mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē.

1) 31.03.2024
2) 31.01.2025
3 - 8) 30.10.2026

Uzlabota mediju vides drošība.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Pilnveidots normatīvais regulējums, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku fizisko, sociālo, emocionālo drošību un aizsardzību pret spiegprogrammatūru izmantošanu pret tiem, nodrošināta iespēja tieslietu un iekšlietu jomas pārstāvjiem pilnveidot zināšanas par žurnālistu drošību.
2. Pilnveidoti mehānismi un rīcības plāni, veiktas apmācības mediju darbībai krīzes situācijās (apraide, mobilās redakcijas, piekļuve informācijai u.c.).
3. Koordinēta un plānveida rīcība iedzīvotāju medijpratības palielināšanai, tai skaitā, mērķētas medijpratības apmācības.
4. Mediju vides noturības veidošana (sakārtojot normatīvo regulējumu), attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem.

1 - 4) 30.10.2026.

Palielināta mediju vides neatkarība.

1. Pilnveidots normatīvais regulējums, lai stiprinātu mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību.
2. Panākta vienošanās par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
3. Uzlabots Latvijas reitings Pasaules Preses brīvības indeksā līdz 85 punktiem, tādējādi tuvojoties Ziemeļvalstu līmenim.

1 - 3) 30.10.2026.

Palielināta mediju vides kvalitāte, lai nodrošinātu žurnālistu profesionālo sniegumu.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Ar valsts institūcijām, akadēmisko vidi un nevalstisko sektoru koordinēti un mērķtiecīgi īstenoti regulāri mediju vides pētījumi, kas nodrošina aktuālo informāciju par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām.
2. Radīti risinājumi, lai veicinātu žurnālistikas studiju absolventu nodarbinātību žurnālistikā.
3. Ar nevalstisko sektoru koordinēti pasākumi žurnālistu mūžizglītībai.

1 - 3) 30.10.2026.

Stiprināta sabiedrības noturība un pretestība dezinformācijai, nodrošinot zināšanu pilnveidošanas iespējas medijpratības mentoriem, veicot regulāru sabiedrības medijpratības novērtējumu, kā arī veicot piemērotas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām.

Īstenoti pasākumi, balstoties izpētes rezultātā ievāktos datos, kas nodrošina mērķētu atbalstu dažādām sabiedrības grupām dezinformācijas mazināšanā.

30.10.2026.

Nodrošināts pastāvīgs atbalsts mērķtiecīgai pilsoniskās sabiedrības attīstībai.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

1. Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika pilsoniskās sabiedrības un interešu aizstāvības stiprināšanai, tai skaitā nodrošinot NVO fonda finansējuma pieaugumu.
2. Sekmēta sabiedrības pašorganizēšanās uz iekļaujošas līdzdalības principa pamata, kā arī sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšana, īpaši stiprinot reģionālo un mazākumtautību nevaldības organizāciju kapacitāti un līdzdalību, nodrošinot koordinētu atbalstu un mācību pasākumus nevaldības organizāciju pārstāvjiem, un vienlaikus arī stiprinot vietējās kopienas, organizācijas, kas strādā ar mazākumtautību pārstāvjiem, mazaizsargātajām un līdzdalībā neiesaistījušām sabiedrības grupām.
3. Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ārvalstu projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem.
4. Nodrošināta valsts budžeta finansējuma pieejamība un pieaugums programmai “Latvijas NVO fonds”, programmai “NVO līdzfinansējuma programma”, programmai “Reģionu NVO atbalsta programma” un “Mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmai.

1 - 4) 30.10.2026.

Izveidota paredzama integrācijas atbalsta pasākumu sistēma, t. sk., nodrošinot latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību jaunatbraucējiem un pārskatot rīcībpolitiku starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai.

1. Pārskatīta PMIF latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu organizēšanas un kvalitātes izvērtēšanas sistēma, nodrošināts paredzams kursu plāns.
2. Pilnveidotas atbalsta programmas, nodrošinot inovatīvu pieeju integrācijas procesu veicināšanā, sniedzot iespēju jauniebraucējiem iekļauties vietējā kopienā, vienlaikus sniedzot iespēju latviešu valodas lietošanai sadzīvē.
3. Pārskatīta un definēta rīcībpolitika starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai.

1) 31.12.2025
2) 31.07.2026
3) 31.12.2024

Nodrošināta sabiedrības iesaiste saliedētas sabiedrības politikas plānošanas, izstrādes un ieviešanas procesos, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par pilsonisko līdzdalību un sabiedrības daudzveidību.

1. Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nākamā perioda (no 2028.gada) prioritāšu plānošanā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un citiem ES fondiem.
2. Nodrošinātas mācības dažādu jomu profesionāļiem par sabiedrības daudzveidību.
3. Iesaistītas vietējās kopienas un atmiņas institūcijas vienojošas sociālās atmiņas veicinošu pasākumu īstenošanā.
4. Stiprināta sabiedrības spēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanas un to ieviešanas uzraudzības procesos.
5. Palielināta dažādu sabiedrības grupu, tostarp mazākumtautību, pārstāvniecība saliedētību veicinoši pasākumi, kuri atbalstīti no valsts budžeta līdzekļiem.

1) 30.10.2026
2) 30.10.2026
3) 31.10.2025
4) 30.10.2026
5) 30.10.2026.

Nodrošināts atbalsta pakalpojums ES pilsoņiem, veicinot viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, sniedzot sākotnējas konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmsituācijai, nodrošinot juridisko un psiholoģisko atbalstu, kā arī praktisku palīdzību reālajās dzīves situācijās.

Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.

Izveidota un aprobēta atbalsta sistēma ES pilsoņiem un veicināta to sociālekonomiskā iekļaušana.

30.10.2026.