Tautastērpa fragments, foto: Reinis Oliņš

Ministru kabineta sēdē otrdien, 11. maijā, apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes 2021. gada 17.-18. maija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem, kuri ir KM kompetencē.

18. maijā ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes ietvaros notiks ES kultūras un audiovizuālo lietu ministru sanāksme, kuras mērķis -  diskutēt par kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai nepieciešamajām finansējuma iespējām, uzlabojot piekļuvi Eiropas kultūras mantojuma finansēšanas programmām un vienlaikus dažādojot finansējuma avotus un mehānismus. Latviju tajā pārstāvēs Alise Balode, vēstniece, pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece.

Sanāksmē plānota diskusija par kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai pieejamo finansējuma avotu un finansēšanas mehānismu dažādošanu, kā arī par nepieciešamību izveidot stratēģisku padomdevēju struktūru, kura izstrādātu ilgtermiņa redzējumu par Eiropas kultūras mantojuma veicināšanu, saglabāšanu un aizsardzību.

Latvija sanāksmē aicinās apzināties kultūras mantojuma nozīmi gan Eiropas kultūras identitātes pamatā, gan tā lomu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, kā arī atgādinās, ka sasniegumi un ieguvumi kultūras mantojuma jomā nereti ir novērojami tikai ilgtermiņā un tiem piemīt plašs nemateriālais raksturs.

Tāpat Latvija sanāksmē uzsvērs, ka ir svarīgi, lai kultūras mantojuma saglabāšanai atvēlētais finansējums turpmākajos periodos neapsīktu, jo kultūras matojuma objektu īpašniekiem ir svarīgs plānveida sistemātisks atbalsts, kas ļauj mērķtiecīgi un secīgi īstenot objektu saglabāšanu un restaurāciju.

Latvija pozitīvi novērtēs sabiedrības iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā, atzīstot kultūras mantojumu kā resursu nākotnei un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Vienlaikus norādīsim, ka ir nepieciešams radīt papildu mehānismus, kas veicina privātā sektora interesi ieguldīt kultūras mantojuma saglabāšanā, piemēram, veidojot dialogu, īstenojot starptautiskās pieredzes apmaiņu un labās prakses apzināšanu.

Vērtējot rosinājumu izveidot stratēģisku padomdevēju struktūru, Latvija paudīs atzinību šādai iniciatīvai, vienlaikus aicinot apsvērt izmantot jau esošās struktūras, piemēram, Eiropas kultūras mantojuma sadarbības tīklu, Eiropas Komisijas kultūras mantojuma ekspertu grupu, kā arī Eiropas kultūras mantojuma vadītāju forumu, kas vērsti uz starpvalstu sadarbību pieredzes un labākās prakses informācijas apmaiņai. Latvija sanāksmē uzsvērs, ka būtiska nozīme ir diskusijām par finanšu institūciju piedāvātajām iespējām, ziedojumu veicināšanas sistēmām un filantropijas attīstību, kā arī pieredzes pārņemšanu reģionālā skatījumā.

Visbeidzot, Latvija paudīs atzinību Horvātijas prezidentūras laikā aizsāktajai un Vācijas un Portugāles prezidentūras laikā turpinātajai informācijas apmaiņai dalībvalstu starpā par nacionālajiem pasākumiem, kas ļauj apzināt un īstenot efektīvākos atbalsta mehānismus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras un radošo sektoru.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Vizule

Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Dace.Vizule [at] km.gov.lv