Lai sekmētu starptautiskā finansējuma piesaisti kultūrizglītībai un efektivizētu kultūrizglītības iestāžu ēku kompleksa Rīgā, Kalnciema ielā 10/12 apsaimniekošanu, profesionālās izglītības kompetences centram (PIKC) „Nacionālā Mākslu vidusskola” gatavību pievienoties izteikušas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Jautājums š.g. 9.februārī tiks izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē.
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola pēc pievienošanās Nacionālajai Mākslu vidusskolai turpinās darbu kā tās struktūrvienības, saglabājot vēsturiskos nosaukumus un zīmolus. Turpināsies līdz šim licencēto un akreditēto izglītības programmu īstenošana: pamatizglītībā, pamatizglītībā mazākumtautībām, taustiņinstrumentu un stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlē, mūzikas vēsturē un teorijā, kā arī dejā, ar iespēju iegūt kvalifikāciju - baletdejotājs.
„Nacionālā mākslu vidusskola, apvienojot spēkus, kļūs par izcilības centru kultūras izglītībā. Koncentrējot resursus vienā izglītības iestādē, varēsim piesaistīt daudz lielāku papildu finansējumu mācību vides uzlabošanai. Jau šobrīd redzam, ka kultūra ir Latvijas stabilākā eksporta prece, tieši tādēļ ir svarīgi ieguldīt jaunajos talantos, kādi viennozīmīgi ir apvienotās Nacionālās Mākslu vidusskolas esošie un topošie skolēni,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas direktore Iveta Dreiblate: „Piekrītam pārmaiņām cerībā un pārliecībā, ka skolas turpmākā darbība profesionālās izglītības kompetences centra sastāvā nodrošinās tās attīstību un augšupeju. Nacionālās Mākslu vidusskolas statuss uzlabos iespēju piesaistīt šim nolūkam nepieciešamo finansējumu, kā rezultātā būs iespējams nodrošināt skolas mācību telpu renovāciju un pārbūvi, un nodrošināt atbilstošus to uzturēšanas izdevumus.”
Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktora p.i. Inese Apine - Ritenberga: „Nacionālās Mākslu vidusskolas statuss mums uzlabos iespēju piesaistīt papildu finansējumu, pilnveidot izglītības programmu īstenošanas materiāli tehnisko bāzi un mūsu vidusskolai tik nepieciešamos līdzekļus mācību telpu rekonstrukcijai, dienesta viesnīcas un koncertzāles skatuves renovācijai.”
„Būtisks šķērslis Latvijas profesionālās kultūrizglītības sistēmas tālākai attīstībai ir tās iestāžu sadrumstalotība. Pastāvot daudzām, ar savu zīmolu pazīstamām, bet nelielām vidusskolām, tās saskaras ar administratīvās pārvaldes veiktspējas problēmām un finansējuma, tai skaitā Eiropas Savienības fondu investīciju piesaistes sarežģījumiem,” uzsver Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, atzīmējot, ka, sperot pievienošanās soli Nacionālajai Mākslu vidusskolai, tiek radīta iespēja kvalitatīvu izglītību nodrošināt efektīvāk.
„Ilustrējot ar piemēru - vienas ēkas kompleksu Kalnciema ielā 10/12, Rīgā šobrīd apsaimnieko trīs izglītības iestādes – Rīgas Doma kora skola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Šo trīs patstāvīgo administratīvo vienību darbība apgrūtina skolu apsaimniekošanu, Eiropas Savienības fondu projektu pieteikšanu un citu finanšu līdzekļu piesaisti,” skaidro S.Voldiņš.
Saglabājot Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vēsturiskos nosaukumus kā Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienības, tie tiks norādīti arīdzan absolventu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos.
Nacionālajai Mākslu vidusskolai profesionālās izglītības kompetences centra statuss tika piešķirts līdz ar Ministru kabineta 2016.gada 17.novembra rīkojumu, par apvienošanos lemjot Rīgas Doma kora skolai un Jāņa Rozentāla Mākslas skolai. Liepājā kompetenču centrā apvienojušās Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola un Dizaina un mākslas skola.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv