Kultūras ministrija šogad turpina tūrisma aktivitātes veicinošo informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”. Tās laikā ikviens aicināts ielūkoties tīmekļvietnē atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par visos Latvijas reģionos atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu.
Jau kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 73 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.
“Latvija var lepoties ar bagātīgu kultūras mantojumu. Kampaņas “Atrastā Latvija” astoņi kultūras mantojuma ceļi ved cauri visai Latvijai, demonstrējot tā nozīmi šodienā un plašākā Eiropas kultūrtelpā. Esmu pateicīga, ka, īstenojot šo objektu atjaunošanu, ir nodrošināta kultūras mantojuma vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm, un vienlaikus arī to pieejamība un piekļūstamība plašākām sabiedrības grupām,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Baltijas ceļš ir nozīmīgs visai Baltijai, jo 1989. gada 23. augusta vakarā rokās sadevās vairāki simti tūkstoši latviešu, igauņu un lietuviešu, visai pasaulei parādot savu gribu būt brīviem. Tomēr Baltijas ceļš atklāj daudz vairāk – tur savulaik dzimis un atdzimis Latvijas karogs un Cēsu kaujās 1919. gadā izcīnīta Latvijas brīvība. Baltijas ceļa tūrisma maršrutā apskatāmi 11 dažādi objekti, tostarp Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks, vairākas pilis, tai skaitā Bauskas pils, Siguldas jaunā pils un Cēsu viduslaiku pils, baznīcas un citi objekti.
Brīvības ceļš atrodas Latvijas rietumu piekrastē. Brīvības ceļa maršruts iezīmē astoņus kultūrvēsturiskos objektus, ko izzināt klātienē – sākot ar Bernātu dabas takām un Pāvilostas promenādi un beidzot ar iespaidīgo Liepājas vēsturiskā centra pludmali.
Vidzemē esošais Gaismas ceļš, kura pirmsākumi meklējami 14. gadsimtā, simbolizē vietu, kur kultūra, zinātne un politika ieguvušas jaunu, būtisku nozīmi. Te radies Bībeles tulkojums un veidojušās pirmās latviešu skolas. Gaismas ceļā iekļauti septiņi unikāli objekti, aicinot ceļotājus apskatīt Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu un tur esošo altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās”, iepazīt Alūksnes Bānīša staciju, kā arī apmeklēt citas vietas.
Daugavas ceļš simbolizē galveno ūdensceļu, kas savulaik savienojis tautas un kultūras. Pati Daugava kā tirdzniecības ceļš uzplauka vikingu laikā, un preču vedējiem kalpoja līdz pat Pirmajam pasaules karam. Dodoties pa Daugavas ceļu, īpaši izcelti pieci dažādi objekti, tostarp arī viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā – Kokneses pils.
Jēkaba ceļš nosaukts par godu 17. gadsimtā valdošajam Kurzemes un Zemgales hercogam Jēkabam, kas spēja attīstīt ražošanu un izveidot tādu kuģu būvi, lai varētu tirgoties teju visā pasaulē. Šodienas Jēkaba ceļš sākas Alsungā, vijas caur hercoga Jēkaba dzimto Kuldīgu un turpinās līdz Jelgavai kā hercogistes galvaspilsētai, ietverot deviņus dažādus objektus.
Līvu ceļš ir visgarākais no visiem astoņiem ceļiem, un, dodoties pa to, ir iespējams izzināt 21 dažādu objektu. Līvu zemes ceļš gar jūras malu savienojis Ventspili ar Salacgrīvu kopš 16. gadsimta. Arī mūsdienās viena ceļa garumā ir iespējams aplūkot gan pelēko kāpu Ventspilī, gan Salacgrīvas Zvejnieku parka estrādi vairāku simtu kilometru attālumā.
Māras ceļš ļaus iepazīt Latgali. Vairāk nekā sešus simtus gadu vecais ceļš no Ludzas līdz Daugavpilij ved ceļojumā pa Latgali – Māras zemi –, kur seno latgaļu mitoloģija savijas ar stipro katoļu ticību un mūsdienu vērtībām. Ludzas viduslaiku pilsdrupas un to sarkanie mūri ir ne vien Ludzas pilsētas vizītkarte, bet arī viens no gleznainākajiem skatiem visā Latvijā. Tāpat apskates cienīgi ir Preiļu muižas parks un 150 hektārus lielais Daugavpils cietoksnis.
Savukārt galvaspilsētas maršruts – Rīgas ceļš – aicina iepazīt tās vēsturisko centru. Apskatāmo objektu vidū ir arī viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā – Rīgas pils, kur šobrīd rezidē gan Latvijas Valsts prezidents, gan pēc ilgstošiem atjaunošanas darbiem mājās atgriezies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Ceļš tālāk ved pie vienas no senākajām cirka ēkām Eiropā, kā arī Lielās ģildes, agrākās tirgotāju brālības. Maršrutā iekļauti divi nozīmīgi publiskās pilsētvides objekti – Dailes teātra priekšlaukums un Strēlnieku laukums.
Par informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”
Ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu visā Latvijā ir atjaunoti 73 kultūras un dabas mantojuma objekti, kurus aicinām iepazīt un izzināt tūrisma aktivitātes veicinošā informatīvā kampaņā “Atrastā Latvija”. Tīmekļvietnē atrastalatvija.lv iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu. Informāciju par kultūras un dabas mantojuma ceļiem, tajā iekļautajiem objektiem iespējams apskatīt arī kampaņas Instagram kontā @AtrastaLatvija.
Informāciju sagatavoja:
Antra Adiene
Projektu vadītāja
Tel.: +371 20201420
e-pasts: antra.adiene@olsen.lv