Žurnāla Domuzīme 2022. gada ceturtajā numurā kā ierasts lasāma jaunākā proza un dzeja, publicistiski raksti un raksti par vēsturi.
Prozas sadaļā lasāmi Andras Manfeldes, Kristīnes Ilziņas, Ērika Kūļa un Dženas Andersones stāsti, kā arī Josifa Brodska eseja, kuru tulkojis Jānis Vādons. Eseju papildina tulkotāja pārdomas par Brodska attieksmi pret Ukrainu un bailēm no krievu impērijas nāves.
Publicētas Rutas Štelmaheres, Madaras Gruntmanes un Ingas Gailes dzejkopas, un meksikāņu dzejnieka Mario Bohorkesa darbi Edvīna Raupa atdzejā.
Ingmāra Balode intervijā izceļ dzejnieka, atdzejotāja, tulkotāja un muzejnieka Māra Salēja daudzpusīgo un pašaizliedzīgo darbību literatūrā. Runājot par šobrīd aktuālo ukraiņu literatūras tulkošanu, Māris Salējs uzsver: “Domāju, mums šī iegremdēšanās ukraiņu dzejā nāk iekšēja pienākuma kārtā, jo iepriekš varējām ņemt no šīs dzejas lauka tik, cik tobrīd spējām vai izvēlējāmies paņemt, bet tagad mēs to saņemam tādās devās, kādās tā pienāk. Dzejai būtu it kā jāstāv pāri laikam, jārunā universālā valodā, bet patlaban redzam: dzeja un šis laiks — tas ir viens.”
Dialogā par dzīvām un mirušām valodām iesaistījušies Valts Ernštreits un Valdis Muktupāvels, salīdzinošā aspektā sastatot lībiešu un prūšu valodas un ar valodu saistītos identitātes jautājumus. Īsintervijā atbildes sniedz dzejniece un šīgada Dzejas dienu rīkotāja Kristiāna Šuksta.
Tulkotāja Māra Poļakova savā rakstā atgādina, ka valsts ar nosaukumu «Kijivas Krievzeme» nekad nav pastāvējusi, un ka apzīmējumu Киевская Русь 19. gadsimtā izgudroja krievu vēsturnieki. Tomēr cīņa par tiesībām saukties par Русь leģitīmajiem mantiniekiem notiek jau vismaz 250 gadus. Vēsturnieks Roberts Rasums analizē Latvijas ilgtermiņa un īstermiņa intereses, uzsverot, ka izdzīvošana ir un arī nākotnē paliks Latvijas valsts svarīgākais uzdevums, savukārt dzejnieks Edvīns Raups aprakstījis izjūtas, kādās dzīvojis jūnijā.
Vēstures sadaļā lasāms Anitas Čerpinskas raksts par Rīgu pēc Ziemeļu kara, bet Viesturs Rasnacis uzrakstījis par robežsardzes atjaunošanu Latvijā 20. gs. 90. gadu sākumā.
Domuzīmē publicētas arī recenzijas par jaunākajām grāmatām.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Sarmīte Māliņa, Anna Heinrihsone, Māris Bišofs.
Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls Domuzīme tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.
2022. gadā iznāk seši Domuzīmes numuri - februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime
Žurnāla arhivētie numuri lasāmi arī vortālā literatura.lv sadaļā Lasītava.
Abonēt žurnālu var Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime
Iespējams nopirkt arī viena atsevišķa numura digitālo versiju.
Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa,
+371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com