Vizuālā māksla
Vidzemes tirgus. Fotogrāfs Reinis Hofmanis. Tiesības: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Vidzemes tirgus. Fotogrāfs Reinis Hofmanis. Tiesības: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, ko jau 14. reizi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LCCA), šogad no 7. septembra līdz 8. oktobrim notiks pašā Rīgas centrā – Vidzemes tirgū. Šoreiz festivāla ietvaros notiks divas izstādes – festivāla centrālā izstāde Attāluma draudzības Ingas Lāces un Alīsijas Nokas (Alicia Knock) mākslinieciskajā vadībā, kā arī iedvesmojošā projekta Mākslinieks ir klātesošs noslēguma izstāde, kurā tiks izstādīti darbi, ko septiņi Latvijas mākslinieki radījuši kopā ar skolēniem no visas Latvijas.

Par festivāla norises vietu šogad izvēlēts Vidzemes tirgus. 19. gadsimta nogalē dibinātais tirgus daudzus gadu desmitus kalpojis ne vien kā tirdzniecības vieta, bet arī satikšanās, pieredzes un ideju apmaiņas telpa. Laika gaitā, mainoties tirgus pārvaldības formātiem un cilvēku iepirkšanās paradumiem, mainījās arī Vidzemes tirgus nozīme kā tirgotāju, tā pircēju acīs, un reiz modernais tirgus jau vairākus gadus gaida savu atdzimšanu.

Attāluma draudzības Rīgā un Kauņā

Turpinot laikā un telpā attālināto attiecību tematu arī starptautiskā līmenī, Attāluma draudzības turpināsies arī 14. Kauņas biennālē, kas sāksies 25. augustā, un par tās centrālo norises vietu izvēlēta bijusī Kauņas pasta ēka. Arī Kauņas biennāli šogad kūrē Inga Lāce un Alīsija Noka, un kuratores izvēlējušās draudzību mikrovēsturi un starptautisku laikmetīgu alianšu iespējamību pētīt gan Latvijā, gan Lietuvā. Kopumā abās izstādēs piedalīsies vairāk nekā 40 mākslinieki ar stiprām saiknēm ar Āfriku, Austrumeiropu un to diasporām.

“Izstādē abās valstīs mēs pētīsim dažādu Āfrikas un Austrumeiropas valstu attiecību vēsturi, kas ir daudz ciešāka nekā daudziem šķiet. Izstādes norises vietas nav izvēlētas nejauši – gan pasta nams Kauņā, gan tirgus ēka Rīgā ir vietas, kas kalpojušas gan informācijas un labumu apmaiņai, gan kopābūšanai. Kā tirgus, tā pasta vēsture ir ne tikai lielu pilsētas vai valsts nozīmes institūciju vēsture. Tā atspoguļo un stāsta arī par to cilvēku pagātni, kuri tirgu un pastu apmeklēja un visplašākajā nozīmē izmantoja to sniegtās iespējas, un, izmantojot šīs “mikrovēstures”, mēs aicinām māksliniekus pētīt pagājušo laiku pēdas un radīt savu versiju par līdzāspastāvēšanu nākotnes perspektīvā. Mēs esam pārliecinātas, ka ģeopolitiskās sadrumstalotības laikmetā, kurā dzīvojam, ir svarīgi censties veidot starptautiskas alianses, ko virza nevis varas attiecības, bet draudzība un sadarbība,” stāsta Inga Lāce un Alīsija Noka.

Iedvesmu Rīgas izstādei kuratores smēlušas starptautiskajās konferencēs un festivālos, kas Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs kalpoja kā ideoloģisks rīks, taču vienlaikus iesaistītajām studentu, mākslinieku un strādnieku kopienām nereti sniedza jaunas iespējas un perspektīvas, kā raudzīties uz pasauli.

“Aukstā kara laikā notikušās konferences, festivāli, sapulces un citi “mieram” un “draudzībai” veltītie pasākumi sociālistiskajās valstīs tika īstenoti stingrā ideoloģijas ietvarā. Vērtības, ko šodien, dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, ar šiem vārdiem saprotam mēs, šajos pasākumos nebija pārstāvētas,” papildina Inga Lāce.

Mākslinieki izstādes Attāluma draudzības Rīgas daļā aicināti dekonstruēt pagātnes stāstus par studentu apmaiņas programmām un citām mazāk zināmām sociālisma ideoloģijas izplatīšanas metodēm, lai, iedvesmojoties no mikrovēsturēm, ko stāstīja un joprojām stāsta šo pasākumu dalībnieki, piedāvātu savu redzējumu, kā veidot patiesā solidaritātē balstītas starptautiskās draudzības nākotnē. Daudzu mākslinieku darbi Latvijā tiks izrādīti pirmo reizi.

"Kāds “izdzīvošanas komplekts” ir nepieciešams šobrīd, kad pasaule atkal piedzīvo būtiskas pārmaiņas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centra un Kauņas biennāles sadarbība, veidojot izstādes Attāluma draudzības, ir lielisks piemērs, kā atklāt kopīgas perspektīvas, pētot individuālu pagātnes pieredzi un pārvērtējot to no šodienas skatpunkta. Abas izstādes aicinās nevis skatīties uz attālumu, kas mūs šķir, bet gan uz to, kā mūs vieno kopīgā pieredze un nākotnes mērķi," uzsver festivāla radošā direktore un LCCA vadītāja Solvita Krese.

Festivālu papildinās plaša publiskā programma, kuras ietvaros attāluma draudzības tiks aplūkotas lokālā kontekstā, pētot, kādēļ kopīgu valodu un satikšanās punktus nereti nespēj atrast dažādas kopienas Latvijā, un meklējot risinājumus, kā to tomēr paveikt.

Mākslinieks ir klātesošs Vidzemes tirgū

Projekts Mākslinieks ir klātesošs, kas tiek īstenots ar EEZ grantu atbalstu, sākās šī gada sākumā, un tā ietvaros no februāra līdz maijam mākslinieki Kristīne Brīniņa, Vika Eksta, Gundega Evelone, Anda Lāce, Eva Vēvere, Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs strādāja sešās Latvijas skolās un kopā ar skolēniem īstenoja laikmetīgās mākslas projektus. Izstādē būs apskatāmi seši mākslas darbi, kas ar dažādu laikmetīgās mākslas mediju starpniecību atklās jauniešiem Latvijas reģionos aktuālas tēmas. Izstādes līdzkuratori un mentori ir mākslinieku kolektīvs TENTHAUS no Norvēģijas. Izstādes līdzautori savukārt ir arī paši skolēni no Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Antūžiem, Strenčiem un Aglonas. Skolēni izstādē darbosies arī kā mākslas mediatori un stāstīs apmeklētājiem par kopīgi paveikto.

Izstāde aktualizēs jautājumus gan par mākslinieku kolektīva lomu un kopienas mākslas darbu vietu laikmetīgās mākslas kartē, gan mākslinieka iekļaušanos izglītības sistēmā un laikmetīgo mākslu kā iekļaujošu rīku tās uzlabošanā.

Festivāla dalībnieki

Attāluma draudzības Rīgā:
Juniss Baba-Ali (Younes Baba Ali), Zbinaks Baladrans un Tereza Stejskalova (Zbynek Baladran un Tereze Stejskalova), Nū Barreto (Barreto), Endri Dani (Endri Dani), DAVRA kolektīvs (Valerija Kima, Dona Kulmatova, Zumrada Mirzalijeva un Saodata Ismailova) (Valeriya Kim, Dona Kulmatova, Zumrad Mirzalieva and Saodat Ismailova), Inga Erdmane, Anna Ērenšteina[1]  (Anna Ehrenstein), Andžela Ferreira* (Ângela Ferreira), Anavana Haloba (Anawana Haloba), Jonamīns* (Yonamine), Ala Junisa (Ala Younis), Šejla Kameriča* (Šejla Kamerić), Žans Kampčuangs* (Jeanne Kamptchouang), Nikolajs Karabinovičs* (Nikolay Karabinovych), Žulijens Nuhums Kulibali, kuš! komiksi (Anna Malicka, Izāks Zavale (Isaac Zavale), Luntu Vumazonke (Luntu Vumazonke), Mārtiņš Zutis, Oskars Pavlovskis), Marī Klēra Mesuma Manlanbjēna* (Marie-Claire Messouma Manlanbien), Ilona Nēmeta (Ilona Nemeth), Lala Raščiča (Lala Raščić), Liene Pavlovska, Natālija Perkofa (Natalie Perkof), Jānuss Samma* (Jaanus Samma), Janeks Simons (Janek Simon), Anastasija Sosunova* (Anastasia Sosunova), Adēla Součkova* (Adela Součkova), Džihana al Tahri (Jihan el Tahri), Tjerijs Usu (Thierry Oussou), Evita Vasiļjeva

*norāda māksliniekus, kuri piedalās gan Survival Kit 14, gan Kauņas biennālē

Mākslinieks ir klātesošs:
Kristīne Brīniņa, Vika Eksta, Gundega Evelone, Anda Lāce, Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs, Eva Vēvere. Skolēni no Liepājas Katoļu pamatskolas, Aglonas vidusskolas, Bolderājas pamatskolas, Antūžu pamatskolas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Strenču pamatskolas.

Organizatori un atbalstītāji
Survival Kit 14 organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, atbalsta Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Gētes institūts Rīgā, Vācijas Ārējo sakaru institūts (ifa) un Rīgas Nami.

Kauņas biennāli līdzfinansē Lietuvas Kultūras padome un Kauņas pilsētas pašvaldība.

Projekts Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās tiek īstenots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas sniegto finansiālo atbalstu 228 713 EUR apmērā, izmantojot EEZ grantus. Projektu īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Norvēģijas mākslinieku kolektīvu TENTHAUS.

Par sadarbību ar Kauņas biennāli un Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāli 
Gan Kauņas biennāle, gan Survival Kit 14 attāluma draudzībā sadarbosies arī ar 35. Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāli, kas Slovēnijas galvaspilsētā notiks no šī gada 15. septembra līdz nākamā gada 14. janvārim. Šajā izstādē Ališa Noka un Inga Lāce darbojas kopā ar mākslinieku Ibrahimu Mahamu (Ibrahim Mahama), kolektīvu Exit Frame Curators, un kuratoriem Kofi Kudži (Selom Koffi Kudjie), Beju Otmani (Beya Othmani) un Patriku Nī Okantu (Patrick Nii Okanta).

Kuratoru biogrāfijas

Par Ališu Noku
Ališa Noka (Alicia Knock) ir Pompidū centra Laikmetīgās mākslas nodaļas kuratore, kura strādā pie muzeja projektiem un kolekcijas paplašināšanas Āfrikas un Centrāleiropas reģionos. Viņa strādājusi pie tādiem projektiem kā Museum On/Off (2016), kā arī vēsturiskām izstādēm, piemēram, Ernesto Mankobas (Ernesto Macoba) retrospekcijas (2020). Ališa atbildīga par Marsela Dišāna balvas izstāžu organizēšanu ar tādiem māksliniekiem kā Kader Attia, Yto Barrada, Ulla von Brandenburg, Barthélémy Toguo (2016) un Maja Bajevic, Joana Hadjithomas, Khalil Joreige, Charlotte Moth, Vittorio Santoro (2017), un paralēli iesaistīta jaunas projektu telpas izveidē Pompidū centra Galerie 0, kuras mērķis būtu kļūt par laboratoriju jaunām mākslas praksēm.

Savā kuratora darbā Ališa tiecas meklēt jaunus izstāžu formātus, starpdisciplināru projektu ietvaros uzdodot jautājumus par muzeja kā institūcijas būtību un jēgu. 58. Venēcijas biennālē Ališa kūrēja Albānijas paviljona ekspozīciju (Varbūt kosmoss nav tik neparasts).

Ališa organizējusi ikmēneša Prospecif Cinema filmu ciklu Pompidū centrā, un aizsākusi “aklo” sarunu sēriju starp māksliniekiem un kuratoriem.

Par Ingu Lāci
Inga Lāce ir Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) C-MAP Centrālās un Austrumeiropas pētniecības programmas līdzstrādzniece. Viņa pēta moderno un laikmetīgo mākslu Austrumeiropā, Kaukāzā un Centrālāzijā padomju un postpadomju kontekstā. Ingas interešu lokā ir migrācijas procesi, starptautiskās attiecības starp dažādiem reģioniem un starptautiskās solidaritātes politikas mantojums. Kopš 2012. gada darbojusies kā kuratore Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, kopā ar līdzkuratoru Valentīnu Klimašausku (Valentinas Klimašauskas) veidojusi Daigas Grantiņas izstādi Latvijas paviljonam 2019. gada Venēcijas biennālē, kūrējusi festivālus Survival Kit (2015–2018). Austrumeiropas Biennāļu alianses ietvaros Inga bijusi līdzkuratore 2021. gada Kijivas biennālei (Sabiedrotie). Inga Lāce veidojusi izstādes Malmes mākslas muzejā (Zviedrija), Lodzas Mākslas muzejā (Polija), Framer Framed (Amsterdama, Nīderlande), Džeimsa galerijā (Ņujorka, ASV), Villa Vassilieff (Parīze, Francija) un citviet. Šobrīd Inga ir arī New Visions Triennial for Photography and New Media kuratore Henie Onstand mākslas centrā (Oslo, Norvēģija).

 

Papildu informācija medijiem:
Krista Luīze Priedīte
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja

krista@lcca.lv
+371 26238231

www.lcca.lv | LCCA Facebook | LCCA Instagram | Survival Kit Facebook | Survival Kit Instagram