Ministru kabinets (MK) 22. jūlija sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvu ieviest regulas* jeb tā sauktā Eiropas Mediju brīvības akta prasības nacionālajā likumdošanā. Lēmums pieņemts MK izskatot KM sagatavoto informatīvo ziņojumu.
“Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm turpina darbu pie Eiropas Mediju brīvības akta prasību ieviešanas nacionālajā likumdošanā. To mērķis ir ne vien aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību, bet arī nodrošināt vēl lielāku caurskatāmību attiecībā uz valsts un pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem reklāmas pakalpojumiem. Plānotās izmaiņas likumdošanā tiks ieviestas pakāpeniski, nodrošinot gan regulas prasību izpildi, gan arī uzlabojumus mediju tiesību aktos pēc būtības,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Pie Eiropas Mediju brīvības akta prasību izvērtēšanas strādāja KM izveidota starpinstitūciju darba grupa,** kuras locekļi 11 sanāksmēs un vairākās atsevišķās diskusijās sagatavoja priekšlikumus pakāpeniskai tā ieviešanai – regulas pantu piemērošanas nodrošināšanai Latvijā ir jāveic grozījumi tiesību aktos, jāizveido ieviešanas mehānisms un jāpiešķir tam nepieciešamais finansējums.
Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanā veicamie uzdevumi sadalīti divos posmos, pirmais no tiem paredz:
- Preses likumā jānosaka, ka Uzņēmumu reģistrs tā vestajā masu informācijas līdzekļu (MIL) reģistrā iekļauj un dara publiski pieejamu mediju pakalpojumu sniedzēju iesniegto pašdeklarēto informāciju par publiskā finansējuma gada kopējo summu, kas mediju pakalpojumu sniedzējiem piešķirta valsts reklāmai;
- jānosaka Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par regulas normās noteikto mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu atbildīgā iestāde;
- jānosaka, ka NEPLP būs valsts regulatīvā iestāde, kas uzraudzīs un katru gadu ziņos par valsts reklāmas izdevumu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt otrajā posmā:
- veikt MIL reģistra, kā arī reģistrācijas procedūras, definīciju, subjekta izslēgšanas kārtības no reģistra u.c. ar reģistra vešanu saistīto aspektu pārskatīšanu, paredzot esošā MIL reģistra konceptuālu pārmainīšanu uz mediju pakalpojumu sniedzēja, nevis juridiskas personas jeb objekta reģistrāciju;
- nodrošināt jaunas datu kopas pakāpenisku izveidošanu Latvijas Atvērto datu portālā par publisko personu finansējuma piešķīrumiem valsts reklāmai.
Līdz ar Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanu nacionālajā likumdošanā veicamas izmaiņas - Likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" jāievieš normas, kuras nepieciešamas Regulas prasību piemērošanas nodrošināšanai, tostarp jāietver definīcijas, jānosaka par atsevišķu Regulas prasību pantu piemērošanu kompetento atbildīgo iestādi, kā arī jāpapildina mediju pakalpojumu sniedzēju un publisko iestāžu vai struktūru pienākumi.
Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā jāaizstāj likumā norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī jāpapildina NEPLP likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzētos grozījumus.
Starpinstitūciju darba grupas izstrādātais informatīvais ziņojums saskaņots ar Ekonomikas ministriju (EM), Finanšu ministriju (FM), Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, NEPLP, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), Tieslietu ministriju (TM), Valsts kanceleju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Mediju konsultatīvo padomi.
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts).
** pārstāvētas KM, EM, FM, Ģenerālprokuratūra, Konkurences padome, NEPLP, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, SEPLP, Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs, kā arī pieaicinātās institūcijas – IUB, KISC, Latvijas Mediju ētikas padome, Latvijas Preses Izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reģionālo mediju asociācija, LTV, Reklāmas asociācija, LŽA, SIA Gemiuss, SIA TNS Latvia.