No 2025. gada 30. augusta līdz 28. septembrim Rīgā jau sešpadsmito reizi notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotais ikgadējais starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Eiropā bāzētās kuratoru apvienības Slavs and Tatars un Mihala Gžegožeka (Michał Grzegorzek) kūrētā Survival Kit 16 izstāde “Simurga nams” (House of See-More), piedaloties 23 māksliniekiem, apdzīvos radošās pilsētas “Grīziņdārzs” telpas Zemitāna ielā 9.
“Survival Kit norises vietas – ierasti pamestas vai neizmantotas ēkas – vienmēr bijušas nozīmīga festivāla identitātes daļa, kalpojot pilsētvides attīstības stratēģiju kartēšanai un neapgūtu vietu potenciāla izgaismošanai. Šogad, pirmo reizi festivāla pastāvēšanas vēsturē, Survival Kit notiks mūsdienīgā ēku projektā, kādreizējās rūpnīcas “Rīgas adītājs” atjaunotajā teritorijā Grīziņkalna apkaimē – radošajā pilsētā “Grīziņdārzs” – vietā, kas no “nevietas” dinamiski pārtop par jaunu urbāno centru,” izceļ LLMC direktore Solvita Krese.
Mītiskais Simurgs – izstādes idejas atspēriena punkts
Survival Kit 16 izstādes “Simurga nams” konceptu veidojuši kuratori Slavs and Tatars un Mihals Gžegožeks, iedvesmojoties no Eirāzijas reģiona mītos sastopamā putna Simurga. Izstāde pievērsīsies transnacionālisma kritiskajam stāvoklim reģionā no Ķīnas līdz Ukrainas ziemeļiem, izceļot liesmojošo, krāšņo putnu Simurgu kā atbrīvošananās simbolu – gan metafiziskā, gan politiskā izpratnē. Simurgs izstādes centrā ienāk kā tēls, caur kuru pārdomāt piederības, robežu un kolektīvās identitātes jautājumus laikā, kad ģeopolitiskās un kultūras plaisas kļūst arvien jūtamākas.
Kuratori izceļ: “Ja ērglis simbolizē impēriju, nacionālismu un slinku toksiskās maskulinitātes paveidu, Simurgs burtiski liesmo, ir nebinārs, reizēm attēlots sievišķi, un pieder nevis šai, bet jau nākamajai pasaulei. Patiesa atklāsme bieži pieprasa simbolisku nāvi – atteikšanos no sevis tādā formā, kādā esi sevi līdz šim pazinis. Simurga stāsts piedāvā “Simurga namu” kā vietu, kur iespējams ieraudzīt mūsdienu pasaules pretrunas – starp radošo un ekspluatējošo, analītisko un emocionālo, vienīgo un daudzveidīgo – un vienlaikus rast tām līdzsvarotu, dziedinošu pretmetu.”
Izstāde atsaucas arī uz vēsturiskiem piemēriem, kur spārnotas būtnes – no Aristofana “Putniem” un Faridudina Atāra “Putnu sapulces”, līdz latviešu dziesmu ciklam “Putnu kāzas” – sanāk kopā, pārvarot individuālus ierobežojumus, lai sasniegtu ko lielāku un dižāku par sevi.
Survival Kit 16 mākslinieki
Slavs and Tatars un Mihals Gžegožeks festivāla izstādes veidošanā piesaistījuši 23 māksliniekus, publicistus, performanču māksliniekus un domātājus, kuru darbi dažādos veidos interpretē un sasaucas ar kuratoru pieteiktajiem motīviem.
Tā, piemēram, māksliniece Filipka Rutkovska (Filipka Rutkowska) savos tekstila darbos izmanto teatralitāti kā sociālās navigācijas veidu, vienlaikus atsaucoties uz festivāla telpas iepriekšējo dzīvi. Olas Vasiļjevas (Ola Vasiljeva), vienas no“Page-Not-Found” vadītājām, jaundarbs vienlīdz pievēršas jautājumiem par pārpilnību un trūkumu kā uzturā, tā seksualitātē, aplūkojot gan 1980. gadu Baltiju, gan mūsdienu pasauli. “Femen” līdzdibinātājas Oksanas Šačko (Oksana Shachko) (1987–2018) ikonas mīt pasaulē, kas joprojām baidās no sievietes ķermeņa, ja pat ne no viņas pastāvēšanas. Behbātara Enhtura (Bekhbaatar Enkhtur) festivālam radītais mākslas darbs – spalvotā radība –, veidots no vaska, sūfisma eliksīra atliekām un medus, atgādina par mūsu īslaicīgajām, bet valdzinošajām baudām. Savukārt Luīzes Nežbertes veidotās kolonnas iemieso sievieti kā institūciju – stabilitātes un noturības simbolu karu plosītajā pasaulē, kurā pamats zem kājām kļūst arvien nestabilāks.
Izstādes “Simurga nams” mākslinieki:
Askats Ahmedjarovs (Askhat Akhmedyarov), Demetrio Kastelluči (Demetrio Castellucci), Alī Šerī (Ali Cherri), Behbātars Enhturs (Bekhbaatar Enkhtur), Šadi Habībs Allāhs (Shadi Habib Allah), Kesjiņa Hao (Kexin Hao), Inese Jakobi, Edīte Karlsone (Edith Karlson), Romans Himejs (Roman Khimei) un Jarema Malaščuka (Yarema Malashchuk), Nadja Markeviča (Nadia Markiewicz), Enads Marufs (Enad Marouf), Darja Meļņikova, Luīze Nežberte, Karols Radziševskis (Karol Radziszewski), Filipka Rutkovska (Filipka Rutkowska), Sergejs Šabohins (Sergey Shabohin), Malina Sulimana (Malina Suliman), Sana Šahmuradova-Tanska (Sana Shahmuradova Tanska), Oksana Šačko (Oksana Shachko), Marje Taska (Marje Taska), Ola Vasiļjeva, Lidija Zaneripa.
Kuratoru biogrāfijas
Slavs and Tatars ir starptautiski atzīts mākslas kolektīvs, kas kopš dibināšanas 2006. gadā pievēršas polemiskiem sabiedrības jautājumiem, veidojot jaunus ceļus laikmetīgām diskusijām, izmantojot savdabīgu zināšanu radīšanas modeli, kurā saplūst popkultūra, garīgās un ezotēriskās tradīcijas, mutvārdu vēsture, mākslinieciskā atribūtika (merchandise), mūsdienu mīti un akadēmiska pētniecība. Kolektīva darbi izstādīti nozīmīgās mākslas institūcijās visā pasaulē, tostarp Secession (Vīne), MoMA (Ņujorka), SALT (Stambula) un Albertinum (Drēzdene). Viņu darbības formāti ietver izstādes, publikācijas un lekciju-performances. Līdz šim Slavs and Tatars ir izdevuši vairāk nekā duci grāmatu, tostarp bērnu grāmatu Azbuka Strikes Back (izdevniecība Walther und Franz König). 2020. gadā viņi atvēra Pickle Bar – slāvisku aperitīvu bāru un projektu telpu, netālu no savas studijas Berlīnē Moabita rajonā, vienlaikus uzsākot rezidences un mentoringa programmu reģiona jaunajiem profesionāļiem.
Mihals Gžegožeks ir kurators un rakstnieks, nesen iecelts par programmas vadītāju Studio galerijā Varšavā. Viņa interešu lokā ir eksperimentāli izstāžu formāti un mākslinieciskie meklējumi, kas notiek vizuālās mākslas un skatuves mākslas krustpunktā. Kopš 2016. gada Gžegožeks ir viens no skatuves mākslu kuratoriem Ujazdovski (Ujazdowski) pils Laikmetīgās mākslas centrā. Kopā ar Mateušu Šimanuvku (Mateusz Szymanówka) viņš piedalījies pētniecības projektos, kas pēta laikmetīgās performances un naktsklubu kultūru. 2022. gadā Gžegožeks kļuva par vienu no Kem skolas dibinātājiem – kolektīvas mācīšanās platformas, kurā dalībnieki zināšanas apgūst eksperimentālā un performatīvā ceļā, pievēršoties sabiedrības horeogrāfijai, kā arī kvīru un feministu praksēm.
Survival Kit 16 rīkotāji un atbalstītāji
Festivālu rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Festivālu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas valstpilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Itālijas Republikas vēstniecība Rīgā, Adama Mickēviča institūts, Gētes institūts Rīgā, Radošā pilsēta “Grīziņdārzs”, Live Riga un Latvijas investīciju un attītības aģentūra.
Papildu informācija medijiem:
Dana Zālīte
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja
dana@lcca.lv
+371 25145039