Nīcas un suitu kultūrtelpas reprezentācija, valšu dažādie veidi un paveidi, Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija, Rietumāfrikas deju un mūzikas kopienas Somijā, kopdziedāšanas un “sadzīviskās” dziedāšanas tradīcija, kā arī ukraiņu folkloras ceļi kara un piespiedu migrācijas apstākļos – šīs un vēl citas interesantas tēmas tiks apskatītas starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras pašnoteikšanās: Mūzikas un dejas prakšu konstruēšana un reprezentācija publiskos priekšnesumos”, kas no 2025. gada 26. līdz 29. aprīlim notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA).
Mūzikas un dejas prakšu konstruēšanai un reprezentācijai publiskos priekšnesumos ir būtiska nozīme kultūras pašnoteikšanās procesos, tāpat kā pētnieku un kopienu partnerībai tradicionālajā kultūrā un tās pētniecībā. “Ar šo konferenci vēlamies pievērst uzmanību tam, kā vietējās tradīcijas tiek parādītas publiskos priekšnesumos. Diskusiju fokusā būs arī dziedātāju, dejotāju un mūziķu personīgā pieredze, domas un rīcības dažādās ar publiskiem priekšnesumiem saistītās situācijās. Tāpat runāsim par to, kāda ir tieši pētnieka loma šajos procesos,” stāsta konferences organizatore, JVLMA profesore, etnomuzikoloģe, vispasaules etnomuzikologu un etnohoreologu tīkla “International Council for Traditions of Music and Dance” (ICTMD, Starptautiskā mūzikas un dejas tradīciju padome) pārstāve Latvijā Anda Beitāne.
Uz konferenci profesore īpaši aicina tos, kam interesē vienkopus ieraudzīt dažādu Baltijas un Ziemeļu valstu pieredzes un pētniekus. Interesanti, ka konferences tēma ir uzrunājusi arī vairākus etnomuzikologus, etnohoreologus un pasākumu organizatorus Austrijā, kuri ar savu dalību ne tikai paplašinās Ziemeļu un Baltijas tīkla ģeogrāfiskās robežas, bet arī runās par sadarbību tautas mūzikas un dejas festivālos Eiropā. Latvijā nereti esam pieraduši pie vertikāliem organizācijas modeļiem, tāpēc būs interesanti salīdzināt dažādu valstu pieredzes un prakses.
“Etnomuzikologu konferences ir grūti iedomājamas bez mūzikas un dejas klātbūtnes, tāpēc esam ļoti priecīgi un pateicīgi Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim, Liepājas bērnu un jauniešu folkloras kopai “Ķocis”, Suitu sievām, vīriem un dūdeniekiem, kuri konferences dalībniekiem un klausītājiem reprezentēs Nīcas un Suitu kultūrtelpas lokālās tradīcijas,” atklāj A. Beitāne.
Konference ir valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) notikums un vienlaikus arī vispasaules etnomuzikologu un etnohoreologu tīkla ICTMD jaundibinātā Ziemeļu-Baltijas tīkla otrā akadēmiskā tikšanās. Ziemeļu-Baltijas tīkla ideja radās ICTMD 45. pasaules konferencē Chulalongkornas Universitātē Bankokā (Taizeme), un tās autore ir Anda Beitāne, kura ir arī ICTMD oficiālā pārstāve Latvijā. Tīkla atklāšana un Ziemeļu-Baltijas tradicionālās mūzikas un dejas pētnieku pirmā tikšanās notika 2024. gada oktobrī Helsinkos (Somija).
“Dalība ICTMD paver fantastiskas iespējas ne tikai regulāri satikties un diskutēt ar kolēģiem no visas pasaules, bet arī uzzināt un būt lietas kursā par pētnieciskās domas virzību un aktuālajām tendencēm – citiem vārdiem sakot, būt partneriem starptautiskajā pētnieku kopienā. Šādas konferences organizēšana Latvijā mums ir ne tikai liels gods, bet arī iespēja ļaut Latvijas vārdam koši izskanēt pasaulē, ko man jau bija prieks piedzīvot 48. ICTMD Pasaules konferencē šī gada janvārī Jaunzēlandē, Velingtonā, kur arī mūsu konference tika krāšņi pieteikta,” stāsta A. Beitāne.
Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Plašāka informācija:
Anda Beitāne
anda.beitane@jvlma.lv