2025. gada 21. maijā publiskoti tie darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ziemas pieteikšanās sesijā. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Kopumā tika saņemti 68 pieteikumi, un dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 33 darbus, no kuriem septiņi ir topošo dizaineru pieteikumi. Rekordliels pieteikumu skaits tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā — 29 darbi —, no kuriem dalībai otrajā kārtā tika nominēti 16 darbi. Pakalpojumu kategorijā tālāk virzīti seši pieteikumi, produktu — pieci, vides dizaina kategorijā un digitālo risinājumu kategorijā — trīs darbi.
Visus iesniegtos darbus vērtēja atlases žūrija, kurā strādāja atzīti Latvijas dizaina profesionāļi — katrā kategorijā darbojās priekšsēdētājs un divi žūrijas locekļi. Kategoriju priekšsēdētāju pienākumus pildīja: dizaina studijas «Kid Design» partnere un dizaina direktore Maija Rozenfelde; dizainere, studijas «Studio Sarmīte» un zīmola «(Un)woven» dibinātāja Sarmīte Poļakova; arhitekte un «Brigita Bula arhitekti» dibinātāja Brigita Bula; un uzņēmēja dizaina jomā un kustības «Riga TechGirls» un «StartSchool» vadītāja Anna Andersone.
Kā atlases žūrijas locekļi darbojās: dizainers, dizaina studijas «Associates, Partners et Sons» dibinātājs un skandu zīmola «Aretai» līdzdibinātājs Edgars Zvirgzdiņš; Patentu valdes direktors Agris Batalauskis; dizainere un dizaina apvienības «Support System» līdzdibinātāja Evija Krištopane; dizainers un uzņēmuma «Don't Panic Design Solutions» dibinātājs Mārcis Ziemiņš; dizainers un arhitekts, dizaina studijas «Gateris Works» līdzdibinātājs Reinis Leo Miķelsons; produktu attīstītāja un datu vizualizācijas platforma «Infogram» līdzdibinātāja Alise Dīrika un digitālās aģentūras «Wrong Digital» līdzdibinātājs un radošais direktors Oskars Cirsis.
Atlases žūrija diskusijās vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem, katram no tiem piešķirot no viena līdz desmit punktiem. Vērtēšanas kritēriji:
- idejas oriģinalitāte un jaunrade,
- problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
- koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
- funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
- estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
- ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
- sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.
Produkti
Produktu dizaina kategorijā tika saņemti 16 pieteikumi, no kuriem konkursa otrajā kārtā iekļuvuši pieci darbi. Divi no tiem ir tapuši studiju procesa laikā. «Darbi, kas turpinās dalību otrajā kārtā, — no starptautiskām sadarbībām līdz kolekcionējama dizaina objektiem un eksperimentāliem risinājumiem, kuros izmantotas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, — ir spilgti piemēri mūsdienīgai pieejai, un tie izceļami ar savu kvalitāti, kontekstu un aktualitāti. Visiem dizaineriem un ražotājiem, kuri plāno nākotnē pieteikties Latvijas Dizaina gada balvai, iesakām pievērst uzmanību inovācijai ne tikai vietējā līmenī, bet arī internacionāli. Tāpat vēlamies vērst uzmanību uz zemo aktivitāti dizaina aizsardzības jomā. Dizainparauga reģistrācija ir vienkāršs, pieejams un efektīvs veids, kā pasargāt savu intelektuālo īpašumu, jo īpaši, ja galvenais noieta tirgus ir Latvijā. Diemžēl tikai neliela daļa iesniegto darbu šādu rīku izmanto,» stāsta kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Sarmīte Poļakova.
Produktu dizaina kategorijas nominanti:
- PAA un Karima Rašida vannas istabas produktu kolekcija «Pointe». Darba autori — Karims Rašids (Karim Rashid) un «PAA» radošā komanda: Ieva Kalēja, Pēteris Treicis, Normunds Vītoliņš. Darba pasūtītājs — «PAA».
- Zvilnis «Daydreamer». Darba autors un pasūtītājs — «onlyonly studio».
- Apģērbu kolekcija «Melanholija X». Darba autores — Iveta Vecmane, Hanna Vecmane. Darba pasūtītājs — Iveta Vecmane.
«Jaunā dizainera» balvas nominanti produktu dizaina kategorijā:
- Apģērbu kolekcija «Chimericwear». Darba autore — Liāna Pabērza. Darba pasūtītājs — Zviedru tekstildizaina skola (The Swedish School of Textiles).
- Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste». Darba autors — Ādams Sūna. Darba pasūtītājs — MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola.
Vide
Ziemas pieteikšanās sesijā vides dizaina kategorijā tika saņemti 12 pieteikumi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā nominēti trīs darbi. Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Brigita Bula komentē: «Vides kategorijā šoreiz ir mazāks skaits iesniegto darbu, un arī līderu saraksts ir īss. Nozaru un disciplīnu saplūšana un pārklāšanās ir visās jomās noritošs process. Pētot iesniegtos darbus un, gribu īpaši izcelt, arī lasot tekstus, vērtējām dizaina paņēmienu izmantošanu uzstādītā uzdevuma risināšanā. Atzinību guvuši tie darbi, kas fokusējas uz visdažādāko lietotāju pieredzi, iejūtoties to «ādā» un vajadzībās, atrisinot kādu problēmu vai sniedzot atbalstu lietošanā. Tie tad arī izceļas uz pārējo, ar formālāku pieeju veidotu, darbu fona. Vēlos lūgt dizainerus pirms darbu iesniegšanas izvērtēt darba autentiskumu — šajā reizē sastapāmies arī ar acīmredzamām citu autoru darbu kopijām.»
Vides dizaina kategorijas nominanti:
- Izstāde «Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi». Darba autors — mākslinieks Andris Eglītis; kurators Aleksejs Beļeckis; telpa — Andris Eglītis, Aleksejs Beļeckis un Liene Pavlovska; vizuālā identitāte un grafiskais dizains — Una Grants; izstādes dizains — Liene Pavlovska. Darba pasūtītājs — biedrība «Savā vaļā».
- Tabakas fabrikas tehnisko ēku piemērošana Latvijas Kultūras Akadēmijas vajadzībām. Darba autors — arhitektu birojs «NRJA» ( Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ieva Lāce–Lukševica, Inga Dubinska, Elīna Lībiete, Daniels Viljams Tomaševskis, Līga Jumburga). Darba pasūtītājs — VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Latvijas Kultūras Akadēmija.
- Instalācija «#kopāspēks». Darba autors — «Baart». Darba pasūtītājs — «Bite Latvija».
Komunikācija
Komunikācijas dizaina kategorijā tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits — 29 darbi. No tiem dalībai konkursa otrajā kārtā žūrija izvirzīja 16 pieteikumus, no kuriem trīs ir studiju procesa laikā radīti darbi. Maija Rozenfelde, komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja, stāsta: «Šajā reizē bijām priecīgi novērtēt gan salīdzinoši lielu pieteikumu skaitu, gan arī to kvalitāti. Vērtēšanas procesā vēlējāmies izcelt darbus, kuri skaidri parāda, ka vidējais grafikas dizaina līmenis Latvijā ar katru gadu aug. Starp pieteicējiem ir arvien jauni kolēģi, un varam ar to lepoties. Vienlaikus lielāks pieteikumu skaits piedāvā arī lielāku daudzveidību un ļauj katru no projektiem izvērtēt objektīvāk. Pārliecinošāk sevi parādīja darbi, kuri papildus augstai estētiskajai kvalitātei spēja veicināt sabiedrības vai kādas konkrētas kopienas saliedētību un iesaisti procesā.»
Komunikācijas dizaina kategorijas nominanti:
- Kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!». Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs.
- 4. maija vides plakātu kampaņa: «Dziesmotā revolūcija». Darba autors — Jānis Klaučs. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
- Zīmola identitāte «Do Not Live In The Dark». Darba autors — «McCann Rīga». Darba pasūtītājs — «DCW éditions».
- Vizuālā identitāte projektam «Ģenētika bērnu valodā». Darba autors — «McCann Rīga». Darba pasūtītājs — Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
- Vizuālā identitāte ģimeņu folkfestivālam «Taka». Darba autors — «Ausme». Darba pasūtītājs — «Garataka» un KTMC «Ritums».
- Grāmata «BINDE. 100-10». Darba autori — Gunārs Binde, Anna Binde, Aleksejs Muraško, Elīza Ramza. Darba pasūtītājs — Gunāra Bindes fonds.
- Grāmatas «Kartona baznīca» dizains. Darba autori — Aldis Kalniņš. Darba pasūtītājs — nodibinājums «Stunda».
- Iniciatīva «Mana Latvija. Mana atbildība». Darba autors un pasūtītājs — Latvijas Republikas Zemessardze.
- Vizuālā identitāte «Lampai–10». Darba autori — «Ausme», «Deep White», Valters Kalsers. Darba pasūtītājs — Sarunu festivāls «Lampa».
- Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vizuālā identitāte. Darba autors — «KID Design». Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
- Ilustrācija «Līksmo, audz, daudzini!»; radīta Rīgas vasaras 2024. gada pasākumiem. Darba autors — Roberts Rūrāns. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
- Vizuālā identitāte projektam «Social Year of Chess 2025». Darba autori — «Ausme», «Deep White». Darba pasūtītājs — Starptautiskā Šaha federācija (FIDE).
- Izglītojoša sociālā kampaņa «Sūdzambībele» jeb «Demokrātijai tā arī vajag». Darba autori — Alise Zariņa, Gatis Trikulis, Marta Selecka, Oskars Jansons un Alise Avota. Darba pasūtītājs — «Ascendum».
«Jaunais dizainers» balvas nominanti komunikācijas dizaina kategorijā:
- Grāmata «The Kardashev scale». Darba autore — Elīza Roberta Āķīte. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
- Projekts «Rāndalist. Lībiešu mīti». Darba autore — Una Anna Dakne. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
- Instalācija «Sinhronizējošās vibrācijas». Darba autore — Agne Ellere. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
Pakalpojumi un digitālie risinājumi
Pakalpojumu kategorijā tika vērtēti septiņi darbi un digitālo risinājumu kategorijā — četri. Pakalpojumu kategorijā atlases žūrija tālāk virzīja sešus pieteikumus, savukārt digitālo risinājumu kategorijā — trīs darbus. Abu kategoriju rezultātus komentē atlases žūrijas priekšsēdētāja Anna Andersone: «Īpaši vēlos izcelt darbus, kas apvieno praktisku risinājumu radīšanu ar sociāli nozīmīgu ietekmi un koprades spēku. Prieks redzēt, ka dizains tiek izmantots kā instruments gan izglītībā un sabiedrības saliedēšanā, gan tehnoloģiju un ilgtspējas veicināšanā, kā arī sabiedrības veselības uzlabošanā. Tādas iniciatīvas kā «Vai kaķi raud?», jaunais E–veselības dizaina prototips un «Prakses Asistents» pierāda, ka radošums, empātija un sistemātisks domāšanas veids, kas izmanto lielos datus, var radīt paliekošas un pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā. Ceru, ka šie darbi iedvesmos arī citus un rosinās izmantot dizainu un tehnoloģijas kā rīkus, ar kuriem var risināt patiešām svarīgus jautājumus.»
Pakalpojumu dizaina kategorijas nominanti:
- Notikumu cikls «Kopienas dizains». Darba autori — «Lucavsalas kopienas dārzs» (Kristaps Šulcs, Elīza Brice, Emīls Hlevickis), dizaina studija «Onlyonly» (Anna Līva Traumane, Harijs Vucens). Darba pasūtītājs — Biedrība «Lucavsala».
- Ilgtspējīgas modes kopienas platforma «Bourzma». Darba autors — Patriks Kirkils. Darba pasūtītājs — Terēze Peipiņa.
- «Dores» piedāvājuma optimizācija un komunikācijas dizains «Māju saime». Darba autori: «Overpriced» (Eva Abduļina, Jānis Krauklis, Jānis Klaučs, Aigars Mamis), interjers — «Gateris Works». Darba pasūtītājs — «Dores».
- Ceļojošais krājums — nodarbība «Vai kaķi raud?». Darba autores — Ilze Kalnbērziņa–Prā un Zane Zajančkauska. Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs.
- Aprites ekonomikas izglītojoši stendi ar maināmu saturu. Darba autors — «HiveDesign». Darba pasūtītājs — «ZAAO».
- Rīks «Prakses asistents». Darba autori un pasūtītāji — Kristiāna Grāmatiņa, Kristaps Krafte.
Digitālo risinājumu kategorijas nominanti:
- Jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips. Darba autori — «Asteroid», «Mobilly», «ZZ Dats». Darba pasūtītājs — Nacionālais veselības dienests.
«Jaunais dizainers» balvas nominanti digitālo risinājumu kategorijā:
- Digitālā risinājuma «Cupful» prototips. Darba autors — Henriks Porciks. Darba pasūtītājs — Amsterdamas Komunikācijas un multimediju dizaina skola (CMD Amsterdam).
- Digitālas informācijas vietnes prototips «Radošie + darbs». Darba autores — Vineta Kreigere, Patrīcija Jolkina. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija
Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2025 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 59 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams vietnē www.dizainabalva.lv. Konkursa otrā kārta norisināsies no 2025. gada 2. jūnija, kad starptautiskā fināla žūrija klātienē vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand Prix ieguvēju. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas apbalvošanas ceremoniju 2025. gada 5. jūnijā Sporta ielas kvartālā Rīgā. Precīza konkursa fināla norises programma drīzumā tiks izziņota tīmekļvietnē www.dizainabalva.lv.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Latvijas Dizaina gada balva
Web dizainabalva.lv
Facebook @dizainagadabalva
Instagram @designawardlv
Latvijas Dizaina centrs
Web latviandesigncentre.com
Facebook @latviandesigncentre
Instagram @latviandesigncentre
Saziņai un papildu informācijai:
Dita Danosa
Latvijas Dizaina centra vadītāja
+371 29266332
Dita.Danosa@latviandesigncentre.com