Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē (RTU AF), Rīgā, Ķīpsalas ielā 6, līdz 29. decembrim skatāma arhitekta un ilggadējā mācībspēka profesora Osvalda Tīlmaņa (1900–1980) daiļradei veltīta izstāde.
Profesoru Osvaldu Tīlmani mēdz dēvēt par latviskās elegances simbolu. Viņš ir zināms ne tikai kā pedagogs, kurš jauno arhitektu audzināšanai veltīja savas dzīves pēdējos 20 gadus, bet arī kā ražīgs savas profesijas pārstāvis, kurš radījis virkni pamanāmu, dažādu tipoloģiju arhitektūras piemēru un pilsētbūvniecisku risinājumu.
Jau tikko pēc augstskolas beigšanas 1927. gadā Osvalds Tīlmanis tika uzaicināts pildīt Rīgas pilsētas arhitekta pienākumus, kas ar nelieliem pārtraukumiem turpinājās līdz pat 1958. gadam. Viņš piedalījies vairāku Rīgas ģenerālplānu un centra pārveidošanas priekšlikumu izstrādē, vadījis Jelgavas pilsētas atjaunošanas plānu izstrādi.
Īpaši nozīmīgs ir viņa darbs jauno, racionālo dzīvokļu tipu (sekciju) radīšanā. Spilgts piemērs ir dzīvojamā kvartāla apbūve Grīziņkalnā, Jāņa Asara ielā 15 (1929), kas līdz pat šodienai nav morāli novecojusi. Pēc viņa iniciatīvas Rīgā dibinātā individuālā apbūves projektēšanas biroja izveidošana divdesmito gadu beigās veicināja individuālo ģimenes māju celtniecību dažādām gaumēm un klientu rocībai. Pēc Tīlmaņa projektiem Mežaparkā vien uzcēla 23 vienģimenes dzīvojamās ēkas.
Lielu vērienu Osvalda Tīlmaņa profesionālā darbība ieguva 20. gs. piecdesmitajos gados, kad viņa vadībā tapa dzīvojamās ēkas pie Pētera baznīcas Kaļķu ielā 2 un Grēcinieku ielā 11 (1958), toreizējās partijas skolas (vēlāk – Rīgas Politehniskā institūta, RPI) galvenā ēka Kaļķu ielā 1 (1954–1958) un pirmā augstceltne Rīgā – toreizējais Kolhoznieku nams Akadēmijas laukumā 1 (1950–1956). Viņa grafiskā meistarība un elegantais mākslinieciskais rokraksts arhitektonisko darbu noformējumos spēja pārliecināt un padarīt ideju saprotamu un uztveramu visiem.
Osvalda Tīlmaņa zinātniskā darbība studiju gados bija saistīta ar Latvijas tautas arhitektūras pieminekļu uzmērījumiem un Skandināvijas un Rietumeiropas muzeju izpēti, kas rezultējās diplomdarbā «Latvijas brīvdabas muzejs». Starpkaru periodā savu praktisko darbu viņš bieži savienoja ar zinātnisko izpēti un analīzi. Viņa publikācijas parādījās gan žurnālā «Latvijas Architektūra», gan «Latvju tautas daiņu», gan populāros periodiskos izdevumos. Strādājot RPI Arhitektūras katedrā, profesors nodibināja aspirantūru un vadīja vairāku disertāciju izstrādes. Profesora vadībā Arhitektūras katedras kolektīvs sagatavoja vairākus zinātnisko rakstu krājumus, īpašu uzmanību veltot Latvijas pilsētu plānošanai un apbūvei.
Osvalds Tīlmanis arhitekta misiju saprata kā nepārtrauktu kalpošanu progresam un cilvēkiem. Būdams Latvijas Arhitektu biedrības un savienības biedrs, tās valdes priekšsēdētājs (1937–1940 un 1959–1965), Osvalds Tīlmanis prata radīt atmosfēru, kas ne tikai veicināja personīgos kontaktus, bet arī rosināja darboties. Viņa mērķtiecīgums un viedums noderēja, vadot Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtu «Latgiprogorstroj» («Pilsētprojekts»), kurā tika izstrādāti gan pilsētu plānošanas priekšlikumi, gan dzīvojamā fonda tipveida un sabiedriski nozīmīgu objektu projekti.
Izstādes konsultants – RTU AF profesors Jānis Krastiņš; darba grupas vadītāja – RTU AF zinātņu prodekāne profesore Sandra Treija; projekta vadītāja, izstādes kuratore – Velta Holcmane. Izstādes iekārtojums un grafiskais dizains – RTU AF Tēlotājas mākslas katedras lektors Uģis Bērziņš. Video sižetu ieraksts un montāža – RTU Mediju centra speciālists Armands Kaņepe. Zinātņu akadēmijas maketa sagatave – AF students Rinalds Skopāns. Maketa izgatavošana – RTU Dizaina fabrika «theLAB».
Izstādē izmantoti materiāli no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Ekspozīcija tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitā fonda finansējumam.